Ķīnas automašīnu adaptācija Latvijas apstākļos norit ar negaidītiem sarežģījumiem
Latvijas auto tirgū arvien pamanāmāki kļūst zīmoli no Tālajiem Austrumiem, solot modernu dizainu un tehnoloģijas par konkurētspējīgu cenu. Tomēr realitāte uz mūsu ceļiem izvēršas par savdabīgu izturības testu: katrs jauns modeļa gads un katrs tūkstotis kilometru uz mūsu grubuļainajiem asfalta un grants segumiem atklāj jaunas vājās vietas. Vietējais autovadītājs tikko ir paspējis pierast pie kārtējā “ķīnieša” multimediju sistēmas īpatnībām, kad pēkšņi parādās jauna problēma – bieži vien kā tieša mūsu mainīgo laikapstākļu sekas.
Kurš gan varēja iedomāties, ka ziemeļniecisks mitrums apvienojumā ar pēkšņu lietu un tad salu decembrī kļūs par nepārvaramu šķērsli modernajai inženierijai?
Ziemas pārsteigums un “sasistā sile”
Šī gada ziema Latvijā sākās salīdzinoši maigi, taču pirmie nopietnie mīnusi, kas Latviju sasniedza decembra vidū, kļuva liktenīgi vairākiem populāriem Ķīnas automobiļu modeļiem. Daudzi jauno auto īpašnieki, kuri rītu sāka ierastā manierē – iedarbinot dzinēju, ieslēdzot visas iespējamās apsildes un dodoties notīrīt nakts sniegu –, pēc dažām minūtēm palika stāvam pie “sasistas siles”. Burtiskā nozīmē. Stiklu krakšķēšana klusajos rītos kļuva par nepatīkamu fonu ikdienas gaitām.
Komforts, pie kura esam pieraduši jau gadu desmitiem
Latvijas pircējs ir prasīgs pret tā saucamajām “ziemas opcijām”. Mēs pamatoti uzskatām apsildāmos sēdekļus, stūri un vējstiklu par pašsaprotamu nepieciešamību, nevis greznību. Aizmugurējā stikla apsilde mūsu platuma grādos ir bijusi standarta aprīkojumā jau kopš pagājušā gadsimta nogales – pat vecie “eksporta” auto un pirmie lietotie Rietumu auto, kas deviņdesmitajos pārpludināja mūsu tirgu, šajā ziņā nepievīla. Tripleksā iestrādātie apsildes pavedieni ir tehnoloģija, kas noslīpēta gadu desmitiem. Tomēr šķiet, ka dažiem Ķīnas ražotājiem šis elementārais fizikas uzdevums ir izrādījies par grūtu.
Lasi vēl: Pielūdzējs Mārtiņš mani uzaicināja uz vecāku māju; viņi sagaidīja šortos un netīros T-kreklos
Kāpēc stikli “sprēgā” ne tikai mašīnām
Pēdējās nedēļās sociālo tīklu domubiedru grupas un auto forumi Latvijā ir pārpludināti ar fotogrāfijām, kurās redzami lupatās izbiruši jaunu auto aizmugurējie stikli. Starp citu arī telefonu korpusiem, kas izstrādāti no stikla. Situācija ar telefona stikla korpusa saplaisāšanu aukstumā ir nepatīkama, taču no fizikas viedokļa tam ir vairāki loģiski skaidrojumi. Tas nav tikai “brāķis”, bet gan materiālu fizikālo īpašību un konstrukcijas nepilnību kopums. Šis ir galvenais iemesls. Dažādi materiāli temperatūras ietekmē maina savu izmēru atšķirīgi:
1.Metāla rāmis: Lielākajai daļai telefonu ir alumīnija vai tērauda rāmis, kas aukstumā saraujas diezgan ievērojami.
2.Stikla paneļi: Stikls saraujas mazāk nekā metāls.
3.Konflikts: Kad metāla rāmis “saraujas” ap stikla paneli, tas sāk spiest uz stikla malām ar milzīgu spēku. Ja konstrukcijā nav atstātas mikroskopiskas kompensācijas spraugas, stikls neiztur spiedienu un saplaisā.
Mikroplaisas un iekšējais spriegums
Stikls ir amorfs materiāls, kas ir ļoti izturīgs pret spiedienu, bet trausls pret lieci. Pat ja telefons nekad nav kritis, tā lietošanas laikā (nēsājot kabatā, kur tas nedaudz liecas) stiklā var rasties acij neredzamas mikroplaisas. Aukstumā materiāla iekšējais spriegums pieaug, un šīs mikroplaisas kļūst par “vājajiem punktiem”, no kuriem sāk izplesties lielas plaisas pa visu korpusu.
Mitrums un ledus spēks. Ja telefonam ir kaut nelieli hermētiskuma bojājumi: Siltumā starp stiklu un korpusu var iekļūt mikroskopisks mitruma daudzums (kondensāts). Izejot aukstumā, šis ūdens sasalst un pārvēršas ledū. Tā kā ūdens sasalstot izplešas (par aptuveni 9%), tas darbojas kā mazs “ķīlis”, kas burtiski noplēš vai saplēš stiklu no iekšpuses.
Atgriežoties pie automašīnu stikliem
Sūdzības ir identiskas: stikls vienkārši izšķīst brīdī, kad tiek aktivizēta apsildes poga. Eksperti norāda uz vairākiem iespējamiem cēloņiem:
1.Strukturālais sasprindzinājums: Lai gan sākotnēji gribas vainot nekvalitatīvu virsbūves montāžu vai “šķību” rāmi, maz ticams, ka tas būtu masveida brāķis visām rūpnīcas automašīnām.
2.Termiskais šoks: Klasiskais fizikas princips – strauja temperatūras maiņa. Tomēr mūsdienu automašīnu stikliem, kas ielīmēti ar elastīgu poliuretāna līmi, būtu jāspēj absorbēt materiāla izplešanās un saraušanās.
3.Apsildes elementu defekti: Šis ir visticamākais scenārijs. Apsildes pavedieni bieži tiek uzklāti uz stikla iekšējās virsmas. Ja ražošanas procesā pieļauta kļūda vai pavediens tiek mehāniski bojāts (piemēram, neveiksmīgi iekraujot slēpes vai bērnu ratiņus), rodas lokāls īssavienojums.
Lasi vēl: Kāpēc agrāk etiķi pildīja trīsstūrveida pudelēs – izrādās ne bez iemesla
No saplēsta stikla līdz juridiskam strupceļam: kad garantija kļūst par ilūziju
Kad pavediens tiek bojāts, elektriskā strāva tajā punktā vairs netiek izkliedēta vienmērīgi, bet gan koncentrējas, radot bīstamu pārkaršanu. Nelielais laukums sakarst līdz kritiskai temperatūrai dažu sekunžu laikā, kamēr pārējais stikls vēl ir mīnuss grādos. Rezultāts ir neizbēgams – iekšējais spriegums kļūst lielāks par stikla izturību, un tas burtiski uzsprāgst.
Latvijas autovadītājiem lielākā vilšanās seko pēc tam, dodoties pie oficiālā pārstāvja. Daudzi dīleri atsakās atzīt šo defektu par garantijas gadījumu, norādot uz iespējamu “mehānisku iedarbību no ārpuses”. Tas nozīmē, ka īpašniekam stikla maiņa un tonēšana jāapmaksā no savas kabatas, ja vien nav dārgas KASKO polises ar nulles pašrisku stiklu bojājumiem. Šī situācija liek uzdot jautājumu: vai mēs tiešām esam gatavi šādiem “pārsteigumiem”, dzenoties pēc lētāka jauna auto?
